Foto – ekrānuzņēmums
Skaidas dārzā: tas nav mēslojums un kāpēc tās neuzlabo augsni. Par mulču: zinātniski fakti kad tas ir nepieciešams
Kā skaidas ietekmē augsni, kas notiek, kad tās tiek ieartas, lai “uzlabotu” struktūru vai izmantotas kā “mēslojums”. Kāpēc pirms skaidu izmantošanas ir vērts labi padomāt kad tās tomēr var lietot (ja ir pamatots iemesls). Un par mulčēšanu, kā panākt, lai skaidas strādātu augsnes labā.
Fakts Nr. 1. Skaidas nav mēslojums un nav augu barība
Par sastāvu – ko īsti mēs ienesam augsnē. Garlaicīgi, bet ir vērts zināt – vismaz pirms skaidu lietošanu. Skaidas ir kokapstrādes rūpniecības atkritumi. Starp citu, to utilizācija rada galvassāpes ražotājiem un vilšanos vides speciālistiem.
Tās tiek klasificētas kā 4. klases vielas – nosacīti kompostējamas: augsnē un brīvā dabā tās sadalās ļoti lēni. Ieartas augsnē, tās var sadalīties gadiem ilgi. Vai tās ir noderīgas augsnei un vai tās ir mēslojums? Koksne sastāv no:
-apmēram 50% celulozes;
-lignīna – līdz 30% lapu kokiem, līdz 50% skuju kokiem;
-30% hemicelulozes.
Foto – ekrānuzņēmums
Koksne nesatur slāpekli – tikai ap 0.12%. Tā ir organika, bet ne tāda, kas kalpotu kā barība augiem. Un tās sadalīšanās var ilgt līdz 5 gadiem skuju koku īpašību dēļ.
Celuloze – polisaharīds, biopolimērs, kas veido augu. Šķiedraina viela, kas nešķīst ūdenī. Daļa šo baktēriju dzīvo kūtsmēslos un ar tiem bagātinātā augsnē. Tās patērē slāpekli no augsnes savas dzīvības uzturēšanai. Tā augsne tiek noplicināta. Vai tas ir uz laiku? Jā, daļa slāpekļa kādreiz atgriezīsies.
Bet ne uzreiz – un ne pilnībā: process ilgst gadus. Aptuveni piecus. Vai gaidīsim – vai tomēr mēslojam? Hemiceluloze, kas veido visus augus, veido savu masu celulozei, to inkrustējot.
Lignīns – izmanto kā kurināmo, izejvielu ķieģeļiem, aktīvajai oglēm. Izejviela sveķiem, izmantošanā skaidu plātnēs, finierī u.c. Tas sadalās īpaši lēni augsnē – grūtāk nekā celuloze. Atkarībā no koksnes veida sastāva attiecība mainās. Ir arī citas vielas – sveķi, ēteriskās eļļas. Un ne vienmēr labvēlīgas – piemēram, tanīni.
Augsnes zinātnieki un agronomi uzskata, ka skaidas nav labākais, ko ienes augsnē. Visa koksne prasa slāpekli sadalīšanai. Tas noplicina augsni. Arī fosfors tiek “saistīts”. Un tas ir būtiski – arī kūtsmēsli, kas iemaisīti augsnē, tiek zaudēti. Vēl viens aspekts – skaidas paskābina augsni. Tas nav mīts: lignīns oksidējas līdz pH 1.5–3, skaidas – līdz pH 3–3.5. Ļoti skāba vide.
Foto – ekrānuzņēmums
Tās var lietot augiem, kas ir prasīgi uz skābumu – krūmu melleņu mulcēšanai utt. Pierādīts, ka sadaloties 1 tonnai skaidu, tās patērē slāpekli no 1.8 tonnām vistas mēslu, 42 litriem 10% amonjaka šķīdumā. Un jā – visi šie sadalīšanās procesi notiek tikai pozitīvās temperatūrās. Tātad – ziemā, vēlā rudenī – skaidas nesadalās.
Protams, kādreiz skaidas kļūs par humusvielām, humīnskābēm. Starp citu, šo procesu joprojām pēta un diskutē zinātnes pasaulē. Bet ir pierādīts: lignīna humifikācija notiek tikai pie skābekļa piekļuves. Un – lai process sāktos un paātrinātos – vajadzīgs slāpeklis. Tāpēc skaidas aplaista ar urīnvielu, piemēram. Par to vēl zemāk.
Vēl svarīgu faktu lasi otrajā lapā
